To iterate is human; to recurse, divine.

Kas iznīcina mūzikas industriju?

2009-03-02 10:15:56

The Pirate Bay tiesas prāvas laikā mūzikas industrija par ieņēmumu samazināšanos vaino failu apmaiņas servisu lietotājus. Šāda loģika pavisam noteikti ir greiza, taču, ja netiks rasts cits izskaidrojums, tad tai var būt noteicoša loma tiesas spriedumā. Tātad, ja pirātisms nav pie vainas, tad kas patiesībā nogalina mūzikas industriju?

Pēc Per Sundin, Universal Music valdes priekšsēdētāja teiktā mūzikas industrijas ieņēmumu kritums pēdējo 8 gadu laikā pavisam noteikti ir radies nelegālo failu apmaiņas rezultātā. Ja tā patiešām būtu, daudzi no mums visticamāk atbalstītu viņa lēmumu tik nežēlīgi vajāt pirātus kā to šobrīd dara mūzikas industrija. Taču pēdējo 8 gadu laikā mājas izklaides jomā ir notikušas daudz vairāk izmaiņu nekā Per Sundin to vēlētos atzīt, un dažas no šīm izmaiņām ir devušas milzīgu triecienu mūzikas industrijas ienesīgumam - daudz lielāku triecienu nekā pirātisms.

Atsauksim atmiņā, kas tad īsti šajos pēdējos 8 gados un arī agrāk ir noticis:


1. Vispirms, sprādzienveidīga datorspēļu un spēļu konsoļu izplatība. Šis trešais elements ir parādījies izklaides industrijas kopainā, nostūmis gan mūzikas, gan filmu industriju malā un nocirtis milzīgu gabalu no mūzikas industrijas ieņēmumiem. Patērētājiem nav bezgalīgi dziļu kabatu, bet miljardiem lielas naudas summas, kas regulāri tika tērētas gandrīz tikai mūzikas industrijas labā, šobrīd tiek tērētas, lai iegādātos datorspēles.


2. Starptautiskie tirdzniecības līgumi ir devuši patērētājiem iespēju iegādāties mūziku ārzemēs un izvairīties no vietējām mūzikas cenām, kas balstītītas uz nācijas relatīvo labklājību nevis uz patieso produkta vērtību.


3. Jaunas izplatāmo mediju formas, jo sevišķi MP3 kā arī Audio-CD, ir kļuvušas par ikdienu. Šie jaunie mediji praktiski nenolietojas un reti sabojājas, kas mūzikas atkārtotu iegādi padara par vēsturi, bet lietoto mūzikas mediju tirgus plaukst un izplešas - šīs abas parādības samazina mūzikas industrijas līdzšinējos ieņēmumus.


4. Radikālas tehnoloģiskas inovācijas ir notikušas mūzikas radīšanā, apstrādē, miksēšanā un pirmveidē. Ierakstošā aparatūra, CD rakstītāji, mūzikas programmatūra un mediju formātu kodēšana ir attīstījusies līdz tādam punktam, kad vairums mākslinieku var atļauties pieņemamas kvalitātes aprīkojumu, lai paši varētu veikt ierakstīšanas un izgatavošanas darbus. Turklāt, tas ir veicinājis burtiski tūkstošiem mazu, specializētu studiju rašanos, kas ar zemākām cenām, māksliniekiem izdevīgākiem noteikumiem, pieredzi specifiskā žanrā un citām priekšrocībām ļoti būtiski izaicina lielās ierakstu studijas. Veiksmīgi mākslinieki šobrīd var pārtraukt sadarbību ar lielajām ierakstu studijām un ar salīdzinoši nelielu budžetu var uzsākt paši savu ierakstu veidošanu. Protams, tādām superzvaigznēm kā The Beatles vai Frank Sinatra vienmēr ir bijusi tāda iespēja, taču nesenā tehnoloģiskā attīstība ir ļoti būtiski nolaidusi šo latiņu zemāk. Šāds notikumu pavērsiens lielajām ierakstu kompānijām ir atņēmis daudzas naudas "slaucamās govis", kas tagad lielās kompānijas izmanto tikai reklāmai un izplatīšanai.


5.Pasaules tīmeklis (www) ir kļuvis par visaptverošu spēku, kas dod iespēju lēti un pa tiešo līdz patērētājam piegādāt ciparformāta mūziku, tādā veidā arvien mazinot korporatīvo mūzikas piegādātāju lomu, kas investē smagajās mašīnās un CD vāciņos, bet ne baitos un datu pārraidē. Tādi e-veikali kā iTunes un citi ciparformāta izplatītāji ļoti veiksmīgi konkurē ar bezmaksas pieejamo materiālu, un miljardiem dziesmu šobrīd tiek pirktas tieši ciparformātā pretstatā fiziskam nesējam, kas lielos piegādes tīklus padara par nevajadzīgiem.


6. Kopējais radio staciju, mūzikas televīzijas tīklu un citu straumējošo mūzikas mediju skaits ir eksponenciāli pieaudzis, kas mūzikas cienītājiem sniedz milzīgu bezmaksas un arī legālās mūzikas ierakstu izvēli. Satelīta radio, ciparu apraide un interneta radio ir devis parastam lietotājam iespēju vienkārši ieslēgt kādu kanālu, kas raida kādu noteiktu žanru, ko lietotājs vēlas klausīties (ir pat iespējams izveidot pašam savu specializētu mūzikas straumi, piemēram, Pandora). Tas parastam lietotājam padara mūzikas iegādi pilnīgi neobligātu.


7. Milzīga izklaides iespēju alternatīvu izvēle (datori, datorspēles, mobilās ierīces utt.) ir ienākusi patērētāju mājās, kas mūziku kā aktivitāti ir nostūmusi malā. Pirms 15-20 gadiem jaunieši viens otru apciemoja tāpēc vien, lai kopā paklausītos mūziku; šodien tas ir praktiski neiedomājams bez kādas citas nodarbes.


8. Un, visbeidzot, pati mūzikas industrija, tā vietā, lai uzspiestu iegādāties veselu albumu, kurā ir daudz "aizpildošo" skaņdarbu, ļaujot patērētājiem iegādāties atsevišķus skaņdarbus, ir pieņēmusi ciparformāta mūzikas izdevīgumu. Apskatot RIAA (Recording Industry Association of America) apkopotos pārdošanas apjomu datus par pēdējiem 10 gadiem, ir redzama tieša sakarība starp albumu pārdošanas samazināšanos un atsevišķu skaņdarbu ciparformāta parādīšanos un pārdošanas apjomu pieaugumu. Apskatot šos datus ir pavisam skaidrs, ka nospiedošs vairums patērētāju nekad nav vēlējušies iegādāties pilnu albumu, bet bija spiesti to darīt, jo nebija pieejams piemērots viena skaņdarba medijs. Tagad ir notikusi ciparformāta revolūcija, un neskaitāmie miljoni 16-skaņdarbu albumu pārdošanas darījumu ir kļuvuši par 1 vai 2 skaņdarbu pārdošanas darījumiem, masveidā iznīcinot iepriekšējos mūzikas industrijas ieņēmumus. ŠIS ir īstais iemesls, kāpēc mūzikas industrija cieš.


Citiem vārdiem sakot, šis "veselā saprāta" arguments, ar ko mūzikas industrija cenšas "piešūt" ieņēmumu samazināšanās vainu pirātismam, vienkārši neiztur kritiku. Tas nav tik vienkārši kā mūzikas industrija iedomājas; patiesais iemesls šim samazinājumam ir tas, ko viņi joprojām nevēlas pieņemt kā faktu, bet agrāk vai vēlāk viņiem nāksies to pieņemt.

Mūzikas industrijas ieņēmumi gadu desmitiem ir bijuši mākslīgi uzpūsti, jo patērētājiem bija mazāk iespēju. Pēdējo 15 gadu inovācijas ir noņēmušas šos ierobežojumus, tādā veidā atstājot mūzikas industriju ar novecojušu un bojātu biznesa modeli, kas monopolizē izstrādes tehnoloģiju, uzspiež albumu iegādi un gandrīz nav gatavs konkurencei mājas izklaides jomā. Tas, kas šobrīd notiek - mūzikas industrijas peļņas samazināšanās un pirātu medības - ir tikai mirstoša biznesa modeļa paniskā cīņa un industrijas atteikšanās pieņemt faktu, ka jaunajā ciparformātu pasaulē tās loma ir krietni samazinājusies.


Pirāti nav iemesls un samazinājums nav slimība. Tās ir zāles.
______________
Autors Jens Roland (datorzinātņu zinātnieks un tehnoloģiju konsultants, vairāk kā 300 rakstu un grāmatas autors).
Avots: TorrentFreak

 

Atslēgvārdi :

del.icio.us del.icio.us digg it! Iesaitēt saitēs.lv
 

1. Vaarc 2009-03-02 11:44:46
Es gan domaaju ka muuzikas industriju nogalina pat muuzika, kas ar katru gadu kljuust aizvien neklausaamaaka. Cik var atrazhot vienu un to pashu un nezaudeet klausiitaajus?
2. CDA 2009-03-02 13:25:48
#1 Pilnīgi piekrītu, un vēl arī alkatība. No jaunās, tā saucamās mūzikas, praktiski neko nezinu, nesekoju līdz, jo īpaši nav kam ;)) Tīri subjektīvs viedoklis...
3. asdfg 2009-03-02 17:15:58
Interesants raksts.
4. M 2009-03-03 10:43:31
IMHO visas mainstream dziesmas, kuras ir iznākušas pēc 2000. gada un ir uzskatāmas par klausīšanās vērtām satilpst vienā CD. Lūk arī atbilde.
5. Maarts 2009-03-18 13:29:59
To, ka pirms 15 gadiem jaunieshi viens otru apciemoja, lai paklausiitos muuziku - to Artuurs laikam rakstiijis, pieminot arii mani ;) Apsveicami, ka blogs ir "atmodies", raksti sheit vienmeer interesanti.
6. Bytec 2009-03-18 13:38:19
Maart! Es šo rakstu tikai iztulkoju no angļu valodas, bet principā es tavam komentāram piekrītu. ;)
Tavs komentārs
Vārds E-pasts (aizsargāts, neobligāts)
Komentārs
Kods Drošības kods

Ceturtdiena,
2010. gada 9. septembris

Jaunākie komentāri
Zodiaka zīmju apraksts par sievietēm (62)IZZI - pakalpojumi mazohistiem (11)Vai Cēsu Alus melo? (9)Lightscribe simulācija (1)Vienskaitlis - tas ir svarīgi! (3)Vai Tu jau atteicies no neadresēta (SPAM) pasta? (1)A. Ērglis - Sirdspuksti. Mans vērtējums. (2)Kur vislabāk ierāmēt bildes? (11)Legālais sviests a.k.a LaMPA feat. doremi.lv un boms.lv (2)HD formātu karā šķiet uzvarēs Blu-ray (2)
 
Atslēgvārdi
 

RawTherapee

Ražots Latvijā

Deviant Art

The Briefing

salidzini.lv

Bytec emuāri